Ja toreiz bija emocionālās sāpes, tad šoreiz fiziskas. Jo — zini savu vietu, Kristīne! Nedrīkst šķērsot to neredzamo robežu, kas šķir pasaules, ja:
1) nav pienācis speciāls kalendārais laiks (kad “vārti” atverās) vai
2) kad tu tam neesi gatava.
Mācos. Mācos sadzīvot ar dažādiem pasaku tēliem, un katru pieņemt. Tie ir tikpat reāli kā mēs ar jums. Par to vairāk oktobrī. Pareizajā un īstajā laikā un vietā. Bet šodien — Jānis Paukštello ar Dzeguzīti.
Dzejniekam ar Nedzejnieku,
Peteram ar Nepeteru.
Zālītei ar Nezālīti,
Ziedonim ar Neziedoni.
Vācietim ar Nevācieti,
Jačeklam ar Nečaklo.
Koknesim ar Nekoknesi,
Spīdolai ar Nespīdolu.
Laimdotai ar Nelaimdotu,
Sliktajam ar Netikslikto.
Tiklajam ar Netiktiklo,
Visiem pasaulē ir vieta (jā;jā;jā;jā)
Labiņam ar Nelabiņu,
Darbiņam ar Nedarbiņu (jā;jā;jā;jā)
Patikai ar Nepatiku,
Pulkstenim ar Mazāksteni (jā;jā;jā;jā)
Nelabam ar Dieviņu,
Abiem tiem ar pasaku (jā;jā;jā;jā)
Palūdz, bērniņ, māmiņai
Kādu tautas pasaku
Pasacīs Tev pasaka,
Gan par tautas nelabo,
Gan par tautas Dieviņu.
Pasaka ir pasaka,
Tāpēc, ka tā pasaka (jā;jā;jā;jā)
Nesaka ir nesaka,
Lai jau viņa nesaka.
(Par Pasaku un NeSaku) Pavisam nesen saskāros ar Tumsu un Tumsas spēkiem reālajā dzīvē. Iedomājieties, viņi var iznākt no pasakas un parādīties reālajos cilvēkos!