![](../../attachments/Image/lelles-pasaku-terapija-denisova.jpg?template=generic)
Kāpēc lelles ir tagad? Latviešu kultūrā (ziemeļu latgaliešiem) bija tradīcija darināt lelles-dzeguzes Vasarassvētkos. Taču mēs Pasaku skolā tās darināsim Vītus dienā, kad zāles jau ir pilnā plaukumā un iegūst īpašu enerğiju līdz pat Vasaras saulgriežiem.
Vītus diena ir laiks, kad sākās pļaujas darbi, un mūsu senči, ņemot pļavā līdzi mazos bērnus, darināja lelles ne tikai izklaidei, bet arī viņu aizdardzībai.
Senatnē lelles darināja no dažādiem dabas materiāliem, tajā skaitā no zālēm, salmiem, koka, zariem, bērza tāss u.c.
Vītus dienā mēs radīsim ne tikai lupatu lellīti-ceļinieci, bet arī zāļu lellīti-sargātāju.
“Lelle ir viena no obligātajām un tajā pašā laikā viena no burvīgākajām meiteņu vajadzībām un viņu sievišķo instinktu realizācijām. Lolot, pucēt, rotāt, apğērbt, noğērbt, pārģērbt, mācīt, aizrādīt, iemidzināt, samīļot, šūpot, iztēloties, ka kaut kas ir kāds – tajā ir visa sievietes nākotne. Sapņojot un pļāpājot, gatavojot rotaļlietu pūru un mazas autiņbiksītes, šujot kleitas, krūšturus un sīkas jaciņas, bērns pārtop par meiteni, meitene - par jaunieti, jauniete par sievieti. Pirmais bērns ir pēdējā lelle.”
Victor Hugo “Les miserables” (V. Igo, “Nožēlojamie”)