“Pasaku teicējs iedveš pasakai savu dvēseli. Pasaku teicējam ir lielāka loma nekā dziesmu teicējai.Pēdējā saņem ja ne visu, tad ļoti daudz pilnīgi gatava materiāla; viņai parasti nav nekas vairāk jādara kā jāpiesavinās liels daudzums jau agrāk sacerētu, galīgā veidā nogatavotu dziesmu un jāzin tās īstā vietā un laikā lietot, vienīgi varbūt vienu vai otru vārdu dziesmā pārgrozot; tikai ārkārtējos gadījumos viņai jāķeras pie jaunu dziesmu sacerēšanas.
