Sveiki no Polijas! Šāds (kā foto) ir apmēram mans noskaņojums pēc tā, kad pirmdien, šķērsojot Polijas-Čehijas robežu, mūs sagaidīja policija, aplūduši lauki un milzum daudz uz tiltiem atstātu automobīļu.
Mūsu galamērķis bija Horvātijas pilsēta Omiša, un ceļš ieplānots cauri Ostravai, Vīnei un Zagrebai. Līdz Ostravai mums atlika vien 18 minūtes ko braukt, bet…. šī baisā situācija un ziņas par plūdiem lika koriğēt visu.
Bānis uz Ostravu slēgts! Mazāksvarīgo ceļu uz Ostavu bloķēja policija.
Plāna B mums nemaz nebija.
Drosmīgākie meklēja citus ceļus, taču mēs, redzot šo masu paniku, nolēmām griezt atpakaļ uz Poliju.
Šodien ir ceturtdiena, un es saprotu, ka tas bija pareizais lēmums. Taču vilšanās sajūta par izgāzušos atvaļinājumu vēljoprojām sarūgtina. Un tu sēdi tāda (kā šis puisītis briņās) un nesaproti, ko tagad darīt…
No vienas puses kā ar bomi pa galvu dabūji, no otras puses - pateicies Dievam, ka tu esi dzīvs un kā vērotājs (nevis dalībnieks) stāvi malā šiem baisiem notikumiem…
Bet varēja būt citādāk…
Dieviņ mīļo, dari tā, lai visiem ir mājas virs galvas, apğerbs, silts ēdiens un tuvi cilvēki blakus.