V.Plūdoņa vecmāmiņa bijusi liela tautas dziesmu, pasaku un nostāstu zinātāja.

 

Pats dzejnieks sajūsminājās par dzimtās zemes dabu, bagātajiem mežiem un krāšņiem līčiem. Iemācījies lasīt, viņš jau pirmsskolas gados kopā ar brāļiem mājās rīkoja teātra izrādes, izdevis žurnālu ar saviem dzejoļiem, sacerējis „varoņeposus”, kurus paša melodijā dziedājis priekšā pieaugušajiem.

Dzejnieks mācējis spēlēt vairākus mūzikas instrumentus - pūst mežragu, spēlēt klavieres, vijoli un ērģeles; mācējis skaisti zīmēt; aizrautīgi lasījis latviešu un krievu literatūru. Visvairāk viņu valdzināja Ausekļa, Ļermontova un Puškina dzeja, Gogoļa dabas apraksti.

 

Dzejnieka bagātīgās, skaniskās valodas dēļ viņa darbi bieži tiek apdziedāti, deklamēti un izmantoti skatuviskās runas vingrinājumos.

 

Šodien daudzviet Latvijā noris pasākumi par godu Viļa Plūdoņa 150.g.jubilejai.

 

Arī mēs šovakar plkst.18.00 Pasaku skolā lasīsim “Zaķīšu pirtiņu” un iesaistīsim zaķīšus Lieldienu gaidīšanas un sagatavošanās darbos.

 

Tiekamies!